Telpu trūkuma dēļ nevienā no pamatskolām nevar atvērt otrās pakāpes klases. Visblīvāk apdzīvotā rajonā atrodas Virpes skola, bet tās ēka ir galīgi novecojusies un draud sabrukt. Ņemot vērā šos apstākļus pagasta padomes ārkārtas sēdē 1926.g.2.jūlijā tiek nolemts celt jaunu         6-klasīgu pamatskolu Ances centrā paredzot vietas 250 bērniem un novērtējot paredzamos celšanas izdevumus uz 120 000 Ls.

ANCES PAMATSKOLAS TAPŠANA

BŪVPLĀNS

            Pagasta valde pilnvaro Virpes skolas skolotāju Krišu Sproģi stāties sakaros ar centrālām iestādēm. Līdzekļus tomēr tik viegli neizdodas sagādāt, jo nav būvplāna un darba izmaksu aprēķina. 1927.g.7.aprīlī pagasta padome nolemj plānā paredzēt vietas 200 bērniem, 5.klasēm, 5 skolotāju dzīvokļiem. Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departaments ieteic projektu sašaurināt uz 160 bērniem un 4 klasēm, 4 skolotājiem un internātu 120 bērniem. Pēc šiem ieteikumiem skolas būvplānu izstrādā arhitekts J. Hāns, bet galīgā veidā to sastāda Izglītības ministrijas skolu arhitekts Blankenburgs.Plānu apstiprina 1927.g.2.jūnijā. Būvdarbu izmaksas aprēķinātas par 116 451 Ls. Budžeta komisija iedala pšvaldībai pirmos līdzekļus 6000 Ls apmērā.

ĶIEĢELU PIEGĀDE

1928.g.februārī izdod mazāksolīšanā 325 000 ķieģeļu piegādi Popes- Virpes –Rindas  patērētāju biedrībai “Imanta “. Tiek uzstādīti noteikumi kvalitātei un gabarītiem, un nodošanas termiņš – 1929.g.1.sept., kuru vēlāk vairākkārtīgi pagarina.

STRĪDI PAR VIETU

            1928.g.14.martā pagasta padome nolemj skolu celt uz pagastam piederošās zemes uzkalniņā Ances muižas dārza dienvidu pusē. Vajadzīgos akmeņus pamatu celšanai nolemj pirkt no “Sleņģu” māju īpašnieka U. Zēberga par 470 Ls. Skolas jauncelšanas jautājums turpmākajos gados kļūst par īstu politiskas cīņas arēnu. Pirmie strīdi sākas jau1928.g. Pret skolas vietu Ancē protestē tie 6 (no 18) pagasta padomes locekļi, kuri grupējas ap saimnieciskām organizācijām, kas savus valdes sēdekļus un veikalus ierīkojušas Jorniņos. Viņi ir ieinteresēti panākt skolas celšanu Jorniņos un daļa sabiedrības viņus atbalsta.

1929.g.7.janv. izceļas konflikts: pagasta padomes norīkotie šķūtnieki ierodas Lonastē pēc ķieģeļiem , bet ķieģeļnīca neizsniedz, apvainojot tos patvarībā. Ierodas kāds ar šauteni bruņojies “Imantas” valdes loceklis, lai aizkavētu ķieģeļu pārvešanu. Šādi “Imanta” grib iegūt laiku, jo cer panākt skolas vietas mainīšanu, griežoties augstākās iestādēs. Viņi panāk, ka apriņķa valde uzdod pagasta padomei vēlreiz pārskatīt lēmumu. Tiek organizēta parakstu vākšana no pagasta iedzīvotājiem. Par skolas celšanu Jorniņos savāc 352 parakstus, bet par Anci – 893. Pašvaldību departaments izdod rīkojumu, ka skola ceļama Ancē, un strīdi ir galā.

BŪVDARBU VADĪTĀJI

Par atbildīgo būvdarbu vadītāju tiek pieņemts Kārlis Krastiņš no Dundagas pagasta “Čunču” mājām. Skolas jaunceltnes darbus izdod izsolē. Piesakās būvuzņēmējs – namdaris Dāvids Telle no Stendes. Līgums ar telli tiek noslēgts 1930.g.4.febr. Tajā teikts, ka viņš saņem no pagasta par brīvu ķieģeļus, kokmateriālus, akmeņus, smilti, granti, bet visi citi materiāli viņam  jāpērk pašam par nosolīto summu. Doti termiņi :

līdz 1930.g.15.sept.     ēkai jābūt zem jumta;

līdz 1931.g.15sept. ēkai jābūt galīgi pabeigtai.

PAMATAKMENS LIKŠANA

1930.g.11.maijā notiek skolas pamatakmens likšanas svinības. Tas atrodas celtnes ZA stūrī un tajā stikla pudelē iemūrēts akts ar klātesošo amatpersonu (starp tiem arī apriņķa valdes loc. K.Sproģis un pamatskolu inspektors Ansabergs) un svētku dalībnieku parakstiem. Pudelē ievieto arī lielāko Latvijas dienas laikrakstu numurus un telegrāfiskos apsveikumus.

BŪVDARBU GAITA

Celtniecības gaitā rodas neparedzētas grūtības. Izrādās, ka grunts šeit satur plienu un oļainu mālu, nākas pat spridzināt. Vasara iegadās ļoti lietaina. Spāru svētki tiek svinēti 6.oktobrī, un ēka nāk zem jumta vēlā rudenī. Nākamajā sezonā sakarā ar vispārējo saimniecisko krīzi pagasts nespēj izpildīt savas saistības materiālu piegādē. Pagasta padome lēš, ka pilnīgai darbu pabeigšanai vēl trūkst 2000 Ls, tāpēc līgums ar Tellu tiek pagarināts līdz 1932g.15.sept. Daļu darba veic paši bērnu vecāki. Betona kāpņu vietā uz otro stāvu tiek izbūvētas pagaidu koka trepes. Trešo stāvu nolemj pagaidām atstāt neizmantotu.

VIRPES SKOLAS PĀRCELŠANĀS

1932.g.janvārī provizoriskie skolas iekārtošanas darbi ir pa daļai pabeigti  un 25.janv. uz jaunās skolas telpām pārceļas  Virpes skola. Tas notiek forsētā veidā. Pēc Ziemassvētku brīvdienām Virpes skola patvarīgi pārnāk uz Anci, bez attiecīgo iestāžu atļaujas.

1932.g. 31.janv. notiek jaunuzceltās skolas iesvētīšanas svinības, kuras vada Rindas mācītājs Feldmanis. Svinības notiek politiski nokaitētā atmosfērā, apsveikumu saturs ir ļoti dažāds, tajos izpaužas dažādas partejiskas pretenzijas. Priekšā stāvošais pedagoģisko kadru jautājums tiek ievirzīts politiskā plāksnē.

Ar 1.febr.lēmumu Ventspils apriņķa valde paziņo, ka neceļ iebildumus, ka 1.un 2.stāvs tiek izmantots Virpes skolas vajadzībām, ja stingri ievēro drošību.

CĪŅAS PAR SKOLAS NOSAUKUMU

Pagasta valdes un padomes vairākums pauž viedokli, ka būtu likvidējama Virpes pamatskola un jaunuzceltajā ēkā jāatver jauna skola, pieņemot arī jaunus skolotājus. Sevišķu vērību piešķir nepieciešamībai pēc jauna pārziņa, kura personā redz  galveno skolas audzināšanas gara noteicēju.  Ances pagasta padome un pilsoniskais vairākums nevēlas bijušo Virpes skolas pārzini A. Kupli, kurš, būdams aktīvs sociāldemokrātiskās partijas biedrs, bieži konfliktēja  ar citādi domājošiem. Arī pārējie Virpes skolotāji ir kreisi noskaņoti. Beidzot tiek nolemts uzteikt darbu  A.Kuplim un piekrist E. Kuples palikšanai par skolotāju arī Ances skolā.

Cīņa par jaunās skolas nosaukumu turpinās no 1931.g.19.jūlija līdz 14.decembrim.14.decembrī notiek pagasta padomes sēde, kurā piedalās arī Ventspils apriņķa valdes priekšsēdētājs  J. Dzenis, pamatskolu inspektors Ansbergs, būvinženieris Lūkins. Sēdi vada pag. pad.  pr. V. Klajums. Padome ar  12 pret 8 balsīm nolemj Virpes skolu likvidēt un atvērt skolu ar nosaukumu “Ances 6-klasīgā pamatskola”. Taču skolas nosaukums ir tieši saistīts ar jautājumu par skolotāju kadriem un skolas pārzini. Iedzīvotāju intrigas ap šo jautājumu turpinās vēl visu 1932.gadu.Sūdzības tiek rakstītas gan apriņķa skolu valdei, gan  Izglītības ministrijas skolu departamentam.

MĀCĪBU SĀKUMS

1932.gada 1.septembrī sākas mācības otrās pakāpes klasēm.5.klasē iestājas pieci skolēni, sestajā – 8 skolēni. Viņus māca divi skolotāji: pārziņa vietas izpildītājs Kārlis Blumbergs un skolotāja Irma Ozols. Skolotāja Ernestīne Kuplis septembrī iestājas sanatorijā.

3.oktobrī mācības sākas arī  pirmās pakāpes klasēs, bez tam pie skolas atver arī pirmskolas klasi. Skolēnu skaits 3.oktobrī ir 140. Lai palīdzētu darbā, skolā bez atlīdzības  līdz 15.okt. strādā  skolotājs  Jānis Zaļkalns . E. Kuples vietā skolu valde atsūta no Ģipkas skolotāju Paulīni   Ozolāns.

8.oktobrī notiek pirmās skolas padomes vēlēšanas. Notiek sīva cīņa starp kreisi noskaņotiem un pilsoniski noskaņotiem vecākiem, spēku samērs gandrīz vienāds. Skolas padomē ievēl : k. Spruģevicu, J. Mēslīti, E. Haberkornu, E. Jaņķevicu – visus no kreisā spārna. Tas atkal ir iemesls vecāku sūdzībām. Skolas padomes darbība visu laiku ir politiski tendencioza, it īpaši, izraugot kandidātus skolotāju amatam. Padome arī atļauj skolas telpās darboties biedrībai   “Darba jaunatne”, noturēt dziedāšanas, vingrošanas, teātra mēģinājumus.

17.oktobrī  ierodas skolu valdes atsūtītais A. Siktars, kurš pārņem skolas pārzināšanu no K. Blumberga.

SKOLAS STĀVOKLIS

Skolas iekārta oktobra vidū atstāj bēdīgu iespaidu. Skolas ārpusē vēl nav novāktas būvdarbu atliekas. Gar dārzu apgāzies žogs. Nākot uz skolu, jālec pār vairākiem grāvjiem, jo pār tiem nav neviena tilta. Pagalmā nav ne vezuma grants, tas noaudzis līdz skolas logiem ar usnēm un dubļains. Trešais stāvs nav izbūvēts,  nelietojams, tādēļ guļamtelpas ievietotas ēdamistabā, skolotāju dzīvokļos un vienā klasē. Bērnu skaits pieaudzis līdz 175, no kuriem skolā guļ 98. Ēdamistaba ierīkota rekreācijas telpās,  tās visas aizņemtas  ar skatuves dēļiem, uz kuriem sakrautas ēdienu kastes. Pusdienas saņemot, bērni paši ar saviem traukiem stāv rindā, un saspiestības dēļ bieži izlīst gan ēdiens, gan notiek citas nelaimes.

INVENTĀRS

Arī skolas inventārs ir bēdīgs. Visā skolā nav ne sola, ne galda, izņemot skolotāju istabas galdu. Klasēs veci, pat astoņvietīgi galdi, daļa provizoriski pagatavotu. Visiem skolēniem pat nav sēdvietu, un daži sēž uz logiem, bet rakstot stāv kājās un burtnīcu tur uz loga. Pirmskolas klase apvienota ar pirmo, 5. ar 6.  klasi. Bibliotēkā skaitās 556 grāmatas, no kurām daļa nozaudētas. Mācību līdzekļu maz, tie paši nolietoti un daļa nelietojama.

Skolas vadītāji